Vai Brodvejas izrāde jāplāno kā galvenais vakara notikums Ņujorkā?

Pusdienlaika seanss man atdeva visu vakaru atpakaļ. Izrāde sākas 14:00, beidzas 16:30, un pēc tam vēl gaišs laiks, varu aiziet uz Vestvillas vakariņām, pastaigāt pa Haizivju rifu vai vienkārši sēdēt bārā un skatīties, kā pilsēta mostas otrajai maiņai. Vakara seanss 19:00-22:30 ir trīsarpus stundas plus ceļš, plus rindas, un pēc tam vairs nekas cits neatliek, tikai metro uz viesnīcu.

Ja tomēr gribu vakaru, ņemu TKTS biļetes ar atlaidi un lieku izrādi kā otro punktu, ne pirmo: vispirms vakariņas 17:30, tad izrāde, un pēc tam vēl viens bārs, nevis taksītis mājās. Nekad neesmu nožēlojis, ka aizgāju uz mazāku, ārpus Brodvejas zāli par trešdaļu cenas, jo tur publika ir dzīvāka un nav jāsēž starp tūristu autobusu grupām.

Vakaru plānoju ap kvartālu, nevis ap vienu izrādi. Ja biļete ir uz 19:00, tad iepriekš rezervēju galdu kādā no Restorānu rindas vietām, pēc izrādes aizeju uz džeza bāru tajā pašā rajonā, un viss paliek kājām ejams. Tā izrāde kļūst par vienu no trim pieturām vakarā, nevis par vienīgo mērķi, uz kuru velk visu dienu.

Izrāde pati par sevi ir pietiekami spēcīga, lai noturētu vakaru, bet, ja to uztver kā galveno un vienīgo notikumu, tad pārējais Ņujorkas vakars pazūd. Man labāk strādā variants, kur pēc izrādes vēl ir kur aiziet kājām, nevis jāsēžas metro un jādodas mājās.

Divi gadus atpakaļ es nopirku dārgu biļeti uz vakara izrādi un visu dienu plānoju ap to, bet beigās biju pārguris un pats izrādi vairs nespēju baudīt. Tagad daru otrādi: lieku to kā vienu no diviem trim vakara punktiem, nevis kā galveno notikumu, jo Ņujorka ir pārāk blīva, lai vienam pasākumam atdotu visu vakaru.