Cik praktiski ir izmantot Greyhound vai citus autobusus starp mazākām pilsētām Vidējos Rietumos?

Maršruti starp sīkām pilsētiņām bieži ir neērti. Pats esmu mēģinājis nokļūt no Oklahomas mazpilsētas uz Kanzassitiju - autobuss atnāca ar divu stundu nokavēšanos, un pieturā nebija pat nojumes.

Braucot starp Aiovas lauku pilsētiņām, esmu sapratusi, ka laika plānošana ir lielākais izaicinājums. Autobusi bieži ir reti un kavējas, bet, ja tev nav mašīna, tas ir vienīgais veids, kā nokļūt, piemēram, no Davenport uz Des Moines. Vai esi mēģinājis izmantot vilcienus, piemēram, Amtrak, lai saprastu, vai tie ir uzticamāki tavā reģionā?

Praktiski tas ir tikai tad, ja tev nav pieejama automašīna. Esmu mēģinājusi šo variantu vairākas reizes, braucot starp Ilinoisas lauku pilsētiņām, un maršruti bieži ir reti - dažreiz tikai viens autobuss dienā, kas var ierasties ar kavēšanos. Ja esi elastīga ar laiku, tas darbojas, bet rēķinies, ka savienojumi var būt sarežģīti, un mazākās pieturvietās bieži nav pat sēdvietu vai pajumtes.

Personīgi esmu izvēlējusies autobusu tikai tad, kad bija pilnīgi jāizvairās no braukšanas ziemas apstākļos. No Sietlas uz nelielu pilsētiņu Aidaho reiz izmantoju šo pakalpojumu, un galvenā problēma bija savienojumi - pārsēšanās mazos mezglos var ilgt līdz sešām stundām. Ja tev ir ierobežots laiks, šis risinājums var kļūt par īstu testu pacietībai, jo bieži vien autobusi negaida, ja kāds kavējas. Tomēr budžeta ceļotājiem tā ir reāla iespēja, ja vien plāno rezerves dienu ceļā.

Pilnīgi neelastīgs risinājums, ja vien neesi gatava dzīvot pēc autobusu grafika kā pirms simts gadiem. Reiz mēģināju aizbraukt no mazas pilsētiņas Viskonsīnā uz citu lauku pilsētu - biļete bija lēta, bet tas bija vienīgais pluss. Problēma slēpjas tajā, ka šie maršruti nav veidoti ērtībai, bet gan minimālai funkcionalitātei, tāpēc bieži vien tevi izsēdina kādā krustojumā bez wifi, tualetes vai kafejnīcas un jāgaida vairākas stundas uz nākamo savienojumu. Ja tev ir svarīga laika efektivitāte un kontrole, tad šis nav instruments - drīzāk pārbaudījums, vai spēj pieņemt haosu kā daļu no pieredzes.

Reiz pavadīju veselu diennakti, mēģinot nokļūt no vienas mazpilsētas Nebraskā uz citu tikai 200 kilometru attālumā. Biju pārliecināta, ka ar Greyhound tiks ātri, bet beigās sēdēju kādā pamestā stacijā piecsimt jūdžu attālumā, gaidot pārsēšanos, jo sākotnējais autobuss sabojājās. Mana kļūda bija paļauties uz vienu maršrutu bez rezerves plāna - tagad vienmēr pārbaudu, vai ir alternatīvi savienojumi, piemēram, vietējie šatli vai pat izbraucieni ar kopbraukšanas aplikācijām. Praktiskums šeit ir tieši atkarīgs no tā, cik elastīgs ir tavs grafiks un vai esi gatava negaidītām novirzēm.