Kā plānot svētdienu ASV pilsētā, ja sabiedriskais transports kursē retāk?

Agrā rītā vispirms pārbaudu vietējā transporta operatora aplikāciju, jo svētdienās bieži vien ir samazināts maršrutu saraksts un daži reisi vispār izkrīt. Es plānoju visus svarīgākos apmeklējumus, piemēram, muzejus vai tikšanos ar draugiem, laikā no pusdienas līdz 15:00, kad satiksme vēl ir relatīvi aktīva, un pēc tam atgriežos ar pēdējo reisu, kas parasti ir ap 21:00.

Vakaram vienmēr atstāju rezerves plānu, piemēram, koplietošanas skrejriteņus vai taksometru, jo pēc noteiktas stundas autobusi var pienākt tikai reizi stundā. Tāpēc svētdiena man nav tik atraisīta kā darba dienas, bet drīzāk kā rūpīgi izplānota ekspedīcija, kurā novērtēju katru minūti un izvēlos palikt vienā rajonā, lai izvairītos no garām pārvietošanās pauzēm.

Mans triks ir izvēlēties vienu kompaktu rajonu un pavadīt tur visu dienu, staigājot no kafejnīcas uz parku un līdz vietējam tirgum. Svētdienas ritms ASV pilsētās ir lēnāks, tāpēc es to uztveru kā iespēju palēnināties un sajust apkaimi, nevis cīnīties ar retākiem reisiem. Vakaram vienmēr atstāju velonomas aplikāciju kā drošības rezervi, jo pēdējais autobuss var aizbraukt deviņos, bet ar divriteņiem es pats nosaku, kad doties atpakaļ.

Izvēlos vienu rajonu un visu dienu pavadu tā robežās, jo svētdienas retais grafiks pārvērš pārvietošanos par lieku stresa avotu. Piemēram, Ņujorkā es palieku Bruklinas Viljamsburgā, no rīta aizeju uz kafejnīcu, pēc tam pastaigājos pa upes krastu un beidzu ar improvizētu pikniku mazā parkā, kur vietējie spēlē galda spēles. Vakaram pasūtu kopbraukšanas pakalpojumu, bet tikai tad, ja attālums ir vairāk nekā pieci kilometri, citādi vienkārši eju kājām un baudu pilsētas mierīgo ritmu, kas svētdienās patīkami atšķiras no darba dienu steigas.