Kā saplānot suvenīru un iepirkšanās dienu, lai tā nepārvērstos par loģistikas haosu?

Izveido loģisku maršrutu pa trim punktiem, sākot ar smagākajām lietām. Es vienmēr vispirms dodos uz lielveikalu vai tirgu pēc pārtikas suvenīriem, jo tos visvieglāk sabojāt. Tad apmeklēju nelielas amatnieku darbnīcas tuvējā ielā, un pēdējais ir apģērbu vai dekoru veikals. Katrai somai ir sava kategorija - viena pārtikai, otra trauslām lietām. Neaizmirsti paņemt līdzi atkārtoti lietojamus maisiņus, citādi viss sajaucas vienā bardakā.

Pirmkārt, izvēlies vienu rajonu vai tirgu un neleci starp pilsētas galiem kā nenormāls. Es parasti sāku ar Centrāltirgu - paņem vienu lielu somu uz riteņiem, izstaigā visas paviljonus un nopērc visus trakos sierus un kūpinājumus uzreiz. Pēc tam liec tos maisiņus automašīnā vai atstāj uzglabāšanā, ja viesnīca tuvu. Nekad neēd un neapstājies kafejnīcā pa vidu - tas tikai izsit no ritma un pēc tam vairs negribas neko pirkt.

Nopērc vienu lielu, izturīgu somu uz riteņiem jau pirms došanās ceļā, un viss pārējais kļūst daudz vienkāršāk. Manā pieredzē, ja sāc ar nelielu mugursomu, pēc pusdienas esi spiests nest četrus plastmasas maisiņus un nolādēt visu apkārtējo. Šī soma ir tava bāze - visas trauslās lietas, piemēram, keramika vai stikla rotājumi, liec vienā nodalījumā, bet pārtiku otrā. Vēl viens triks: fotografē katra veikala fasādi un ielas nosaukumu, kad tajā ieej. Ja apmaldies, karte uz telefona glābj, bet bieži vien nevar atcerēties, kurā ielā tas darbnīcu veikals atradās.

Vienmēr iepriekš izmēru savu ceļasomu un iepērkos ar acīm uz pēdējo dienu. Piemēram, kad braucu uz Kuldīgu, es paņēmu tukšu saliekamo maisiņu un nopirku tikai trauslos keramikas traukus, bet pārtikas suvenīrus plānoju ņemt tieši pirms izbraukšanas. Manā pieredzē lielākais haoss rodas, ja pērc visu reizē un tad vēlāk nākas visu pārpakot pie viesnīcas. Svarīgākais ir fiksēt, kas tiešām atgādinās par ceļojumu, nevis tāpēc, ka tobrīd likās forši.

Vienmēr sāku ar nelielu izlūkošanas gājienu bez maka - apskatos, kas ir pieejams, piefiksēju cenas un piegādes laikus, ja runa ir par ko lielāku. Tad mājās vai viesnīcā izveidoju reālistisku sarakstu, grupējot pēc svara un trausluma. Tā izvairies no impulsīviem pirkumiem, kas vēlāk jānes līdzi visu dienu, un precīzi zini, kur un kad pirkt. Piemēram, pērn Rīgas Centrāltirgū šādi vienā rītā nokārtoju visas garšvielas un sierus, bet pēcpusdienā jau mierīgi izvēlējos keramiku Miera ielā.