Kad Ņūorleāna ir vispatīkamākā pastaigām, ēdienam un dzīvajai mūzikai?

Pāris reizes esmu bijis, un mans secinājums - no oktobra līdz maijam. Vasaras mēnešos mitrums un karstums ir tik nežēlīgs, ka pat kulinārais ceļojums līdz tuvākajam beignet stendam kļūst par izturības pārbaudi. Oktobris ir īstais laiks - vēl silts, bet bez tās "slapjā palaga" sajūtas, un sākas festivālu sezona, kur var dzirdēt dzīvo mūziku gandrīz katrā bārā.

Marta sākums un aprīļa nogale ir mana personīgā zelta vidusceļa izvēle. Šajā laikā vēl nav iestājusies tā purvainā karstuma sezona, un var mierīgi staigāt pa Franču kvartālu, neplūstot sviedros. Pēc manas pieredzes, aprīļa beigās sākas festivāls French Quarter Festival, kas ir lieliska iespēja nobaudīt vietējo street food, piemēram, crawfish beignets, un dzirdēt džeza grupas uz katra stūra bez tūristu pūļa, kas piepilda pilsētu vasarā.

Februāra beigas un marta sākums mani pārsteidza ar ideālo līdzsvaru starp dzīvību un mieru. Pirms Mardi Gras uzplūdiem, bet jau ar pavasara pieskaņu, es varēja nesteidzīgi klīst pa Franču kvartālu un Garden District, un restorānos vēl bija brīvi galdiņi. Kad iestājas karstums, mūziķi bieži pārceļas uz iekštelpām, bet šajā laikā viņi joprojām spēlē uz ielām un pagalmos - tā ir tā īstā, nefiltrētā skaņa. Es iemācījos, ka labākā gumbo ir atrodama mazos, tūristu nepamanītos bāros Magazine ielā, kur pavāri gatavo no sirds, nevis ēdienkartes.

Izvēlos laiku no novembra vidus līdz decembra sākumam, kad pilsētā iestājas īsts mierīgums. Šajās nedēļās pirms Ziemassvētku drudža, bet pēc vasaras tūristu plūdiem, Franču kvartāla ielas ir gandrīz tukšas un gaisā jūtama īpaša atmosfēra. Restorānos var dabūt galdiņu bez rezervācijas, un mūziķi spēlē uz ielu stūriem, nevis skatās telefonā - viņi tiešām izbauda spēlēšanu.