Kādā secībā pārbaudīt bagāžas noteikumus, ja biļetē Rīga–ASV ir vairākas aviokompānijas?

Personīgi vienmēr sāku ar pirmā segmenta lidsabiedrības mājaslapu, jo tā ir tā, kas atbild par visu maršrutu, pat ja otrais lidojums ir cits operators. Piemēram, ja lidojat Rīga-Frankfurte ar Lufthansa un tālāk ar United, Lufthansa noteikumi par 23 kg nosaka visam ceļam. Bet, ja pirmais reiss ir nokavēts vai atcelts, tad pēkšņi stājas spēkā nākamās kompānijas politika, tādēļ papildus pārbaudiet arī otras aviokompānijas noteikumus, īpaši attiecībā uz ASV iekšzemes pārlidojumiem, kur bagāžas maksa bieži atšķiras.

Vispirms pārbaudi, vai biļete ir vienā rezervācijā jeb “interline” vai “codeshare” lidojums. Ja jā, tad galvenais ir tās aviokompānijas noteikumi, kuras lidojums ir pirmais segments no Rīgas, jo tie parasti nosaka bagāžas limitu visam maršrutam. Pēc tam pārbaudi otro un trešo pārvadātāju, bet tikai tādā gadījumā, ja pirmais lidojums ir atcelts vai mainīts, jo tad stājas spēkā nākamās kompānijas politika. Personīgi es vienmēr sāku ar tās aviokompānijas mājaslapu, kura izsniegusi biļeti, un tikai tad salīdzinu ar pārējo operētāju vietnēm, lai saprastu, kurš noteikums ir stingrāks. Neaizmirsti, ka ASV iekšzemes savienojumiem bieži vien ir atšķirīgi bagāžas tarifi nekā transatlantiskajiem, tāpēc vienmēr pirms reģistrācijas zvanu uz pirmās aviokompānijas atbalsta dienestu un lūdzu apstiprināt bagāžu līdz galamērķim.

Pirmkārt atveru rezervācijas e-pastu un meklēju tās kompānijas kodu, kas apkalpo garāko vai transatlantisko posmu, jo tieši tā nosaka kopējo pielaižu politiku. Piemēram, ja ar airBaltic lidojat uz Minheni, bet tālāk ar United līdz Ņujorkai, United svara ierobežojumi bieži ir stingrāki, un tas attiecas uz visu ceļu, tāpēc sāku ar viņu mājaslapu.

Tikai tad pārbaudu pirmā īsā posma pārvadātāju, bet skatos tikai uz rokas bagāžas izmēriem, jo tie mēdz atšķirties pat vienā biļetē. Pēdējais solis ir salīdzināt ar biļetē norādīto bagāžas limitu, jo dažkārt datorrezervācijas sistēma rāda tikai vienu no diviem standartiem. Man personīgi šī secība nekad nav pievīlusi.

Jo vairāk aviokompāniju, jo lielāka iespēja kļūdīties, tāpēc mana kārtība ir šāda: vispirms iz

Vispirms atveru pēdējā posma aviokompānijas noteikumus, jo ASV lidojumos bieži vien šī kompānija diktē stingrākos ierobežojumus, īpaši, ja maršrutā ir iekšzemes savienojums. Piemēram, ja lidojat ar Lufthansa no Rīgas līdz Frankfurtai un tālāk ar United uz Čikāgu, United politika par 23 kg nosaka visu ceļu, un Lufthansa to ievēro, bet otrādi tas nestrādā.

Pēc tam salīdzinu pirmā segmenta pārvadātāja mājaslapu, bet tikai kā sekundāru avotu, jo, ja pirmais reiss kavējas un jūs pārsēžat uz citu kompāniju, jaunais operators var piemērot savus noteikumus retroaktīvi. Es arī vienmē

Drošākais sākums ir noskaidrot, kurš pārvadātājs ir maršruta "mārketinga" aviokompānija, kuras kods redzams jūsu biļetē aiz tās pašas ciparu kombinācijas. Bieži vien Rīga-ASV maršrutos ar vienu biļeti faktiski lido vairāki operatori, bet biļetes ciparu kods pieder vienam, piemēram, airBaltic vai Turkish Airlines. Šī kompānija nosaka bagāžas normas visam lidojumam, un tās mājaslapā ir jāskatās vispirms, jo pat tad, ja otrais segments ir ar ASV pārvadātāju, sākotnējais operators atbild par biļetes nosacījumiem.

Piemēram, ja biļete izsniegta ar airBaltic kodu, bet lidojums no Rīgas uz Keflaviku un tālāk ar Icelandair, airBaltic noteikumi par 23 kg attiecas arī uz Icelandair daļu. Taču, ja Jums ir atsevišķas biļetes katram posmam, tad katrs pārvadātājs vērtē savu segmentu atsevišķi, un tad svarīgākais ir ASV iekšzemes vai transatlantiskā posma limits, jo tas bieži ir stingrāks. Vienmēr pārbaudiet arī starptautiskās alianses (Star Alliance, oneworld) kopīgās bagāžas vienošanās, tās mēdz atvieglot situāciju, bet ne vienmēr.