Ko mainīt klasiskajā ASV maršrutā, lai tas vairāk atbilstu Eiropas ceļotāja tempam un interesēm?

Es samazinātu attālumus starp pieturām un vairāk laika atvēlētu mazākām pilsētām, nevis tikai lielajiem Nacionālajiem parkiem un metropolēm. Manuprāt, Eiropas ceļotājam būtu interesantāk apstāties tādās vietās kā Santa Fe, Savanna vai Portlenda, kur ir jūtama lokālā kultūra un kafejnīcu dzīve, nevis tikai braukt cauri 800 km dienā. Tāpat es mainītu maršrutu, iekļaujot vairāk dabas taku, piemēram, Aplechian Trail posmu, nevis tikai Grand Canyon skatu punktus, jo mums patīk kājām iepazīt ainavas, nevis tikai fotogrāfēt tās no mašīnas.

Samazinātu lēkāšanu no vienas megaatrakcijas uz otru un vairāk ieplānotu spontānas dienas bez konkrēta plāna. Piemēram, tā vietā, lai trīs dienas skrietu cauri Jūtas nacionālajiem parkiem, es paliktu vienā mazpilsētā, piemēram, Moabā, un vienkārši izpētītu apkārtni kājām vai ar velosipēdu. Eiropieši novērtē iespēju baudīt vietējo kafijas kultūru un nesteidzīgas brokastis, nevis tikai maršruta kontrolpunktu sasniegšanu.

Samazinātu braukšanas distanci līdz maksimumam divām stundām dienā, lai katru rītu varētu pamosties ar tasi kafijas vietējā kafejnīcā. Tā vietā, lai vienā dienā nobrauktu no Sanfrancisko līdz Lielajam Kanjonam, es sadalītu šo posmu pa mazām pilsētiņām, piemēram, Montebello vai Flagstafu, kur var sastapt īstus cilvēkus un garšot nevis tītaru sviestmaizi, bet vietējo sieru un vīnu.

Pievienotu vairāk laika mazpilsētu festivāliem un vietējiem tirdziņiem, nevis tikai lielajiem apskates objektiem. Piemēram, braucot cauri Vermontai vai Ohaio, es plānotu apstāties pie zemnieku tirgus vai mūzikas festivāla, lai sajustu autentisku atmosfēru. Eiropiešiem bieži pietrūkst iespēja vienkārši apsēsties parkā ar grāmatu un vērot vietējo dzīvi, tāpēc es samazinātu braukšanas stundas, lai katrā pilsētā būtu vismaz puse dienas bez plāna.