Vai Jūtas parki ir ērtāki pavasarī un rudenī nekā vasaras vidū?

Personīgi es teiktu, ka jā, pavasaris un rudens ir daudz patīkamāki laiki, lai izbaudītu parkus. Vasaras vidū karstums var būt tik nežēlīgs, ka pat sēdēt ēnā kļūst neciešami, un pastaigas pa takām vienkārši izsūc enerģiju. Savukārt aprīlī vai oktobrī temperatūra ir tieši piemērota - var mierīgi staigāt, nesteidzoties, un nav tā, ka pēc desmit minūtēm jau jādomā par ūdens pudeli un atpūtu gaisa kondicionētājā.

Pirmo reizi apmeklējot Zionas nacionālo parku jūlijā, es gandrīz vai dabūju karstuma dūrienu. Pēc tam iemācījos, ka agrā pavasarī tur ir ideāli - takas vēl nav pārpildītas, un temperatūra ļauj bez steigas baudīt ainavas. Rudenī savukārt krāsas ir tik košas, ka aizmirstas par jebkādām neērtībām.

Vasaras karstums Zionā ir kā uzkāpt uz pannas, bet man personīgi vislielākā atšķirība ir pūļa blīvumā - maijā varu iet pa Angels Landing taku gandrīz vientuļš, kamēr jūlijā tur stāv rindā kā uz koncertu. Rudens savukārt atklāj Bryce Canyon ar tām ugunīgi sarkanajām nokrāsām, kas vasaras vidū pazūd izbalējušā saulē, un temperatūra ļauj uzkāpt līdz pat rimam bez sviedru lāses uz pieres.

Personīgi esmu secinājusi, ka pavasarī un rudenī Jūtas parki ir ne tikai ērtāki, bet arī piedāvā pilnīgi atšķirīgu pieredzi. Vasaras vidū, piemēram, Arču parkā, es nevarēju atrast pat sīku ēnu pusdienlaikā, un kāpšana pa Delicate Arch taku bija kā cepšanās cepeškrāsnī. Bet, kad oktobrī devos uz Canyonlands, vēsais gaiss ļāva man bez steigas izstaigāt Mesa Arch apkārtni un pat nofotografēt saullēktu bez desmit citiem tūristiem, kas stāv uz galvas.

Pilnīgi piekrītu, ka karstums vasaras vidū ir nopietns izaicinājums, bet manā pieredzē galvenā atšķirība slēpjas iespējās, ko sniedz sezona. Aprīlī, kad vēl ir sniegs Bryce Canyon augstākajos punktos, es varēju nobraukt ar velosipēdu pa Zionas šaurumu, kamēr vasarā ūdens līmenis ir pārāk zems un cilvēku ir kā skudru pūznī. Oktobrī savukārt Arches parkā atradu pilnīgi tukšu stāvvietu pie Fiery Furnace, kas jūlijā ir neiedomājami, un vakara gaisma radīja ēnas, kas padarīja klinšu faktūras daudz izteiksmīgākas.