Vai lielveikalu gatavās maltītes ir praktiska alternatīva road trip dienās?

Braucot ar mašīnu, es bieži ņemu līdzi lielveikalu gatavās maltītes, jo tās ir ātras un lētas. Bet ir nianses: dažas prasa mikrovilni, kas ceļā nav pieejama, tāpēc labāk izvēlēties aukstās uzkodas vai salātus. Arī iepakojums rada atkritumus, un garša nav restorāna līmenī.

Ja bud

Praktiskums visvairāk izpaužas tad, kad plāno apstāšanos nevis pie degvielas uzpildes stacijas, bet pie lielveikala ar kameru un mikroviļņu stūrīti. Tur var nopirkt siltu zupu vai cepešu, apsēsties pie galdiņa, paēst normāli un turpināt braukt bez smaguma sajūtas. Esmu tā darījis Vācijā un Polijā, un tas iznāk lētāk par ceļa restorāniem, turklāt pusdienas aizņem varbūt divdesmit minūtes.

Otra lieta, ko daudzi neņem vērā, ir temperatūra. Vasarā salātus vai aukstos ēdienus mašīnā neturu ilgāk par pāris stundām, tāpēc pērku tieši pirms ēšanas, nevis no rīta. Ja brauciens garš, labāk ņemt līdzi nelielu dzesētāju, tad arī nākamajā dienā var droši ēst to, kas palicis pāri.

Laiks, kad iebrauc veikalā, izšķir visu. Vakaros pēc astoņiem daudzās vietās silto ēdienu nodod ar uzcenojumu uz pusi, un tad tiešām var paēst diviem par pieciem eiro, bet izvēle jau izsīkusi un pārpalikumi bieži ir tie, ko neviens cits negribēja. Ja brauc dienas vidū, cena ir pilna, toties ir svaigāks. Vēl viens slazds, ko daudzi neņem vērā: siltā mašīnā atlikušo trauku nevar droši glabāt līdz vakaram, tāpēc jāēd uzreiz vai jāizmet.

No otras puses, šāda ēšana nozīmē, ka pusdienas paiet, neiepazīstot vietējo virtuvi, un pēc nedēļas visas pilsētas sāk izskatīties vienādi. Pats parasti daru tā: vienu ēdienreizi dienā paņemu veikalā, otru apzinos kādā mazā ēstuvē, kur pie letes redz, ko gatavo. Tā sanāk lētāk nekā restorāni visu laiku, bet ceļojums paliek ceļojums, nevis brauciens starp ledusskapjiem.