Ko apskatīt Durhamā, ja galvenie punkti ir katedrāle, pils un upes krasts?

Pastaiga gar Vīru pussalu no Prebendas tilta līdz vecajai pilsētai ir obligāta. No upes krasta paveras labākais skats uz katedrāli un pili, un turpat var nomāt laivu, lai apskatītu pilsētu no ūdens.

Vēlais vakars pie upes ir īpaši burvīgs, kad katedrāles siluets atspīd ūdenī. Ja paliek laiks, iegriezieties universitātes botāniskajā dārzā, tas ir mazāk zināms, bet ļoti skaists.

Vispirms iesaku apiet pili no ziemeļu puses, kur reti kurš iet, un nonākt uz klusu taku gar Vēru. Tā ved cauri vecai meža joslai uz XVIII gadsimta ūdensdzirnavām, kas tagad pārvērstas par mākslas telpu. Turpat blakus ir neliela laivu piestātne, kur var noīrēt airu laivu un doties pret straumi, kamēr katedrāle kāpj pāri kokiem.

Savukārt, ja gribas mazāk tūristisku skatu uz pili, no upes pretējā krasta paveras daudz interesantāka panorāma nekā no pils laukuma. Tur atrodas arī veca kroga pagalms ar alus dārzu, kur pēc pastaigas var baudīt vietējo sidru un vērot, kā mainās gaisma uz akmens sienām. Tas ir tas, ko es darītu vēlreiz.

Iesaku nomest no saraksta “obligātās” vietas un aiziet uz pilsētas austrumu malu, kur vecā dzelzceļa līnija pārvērsta par gājēju taku. Tur, starp aizaugušiem sliežu gabaliem un pamestu stacijas ēku, atrodas slepens skatu punkts uz upes līkumu, ko vietējie sauc par "velna tiltu". No tā paveras tāds skats uz pili, kādu neredzēsi nevienā pastkartē, un turklāt tur gandrīz nekad nav cilvēku.

Vēl der zināt, ka pa šo taku var aiziet līdz mazai, dīvainai kafejnīcai, kas iekārtota bijušajā dzelzceļa strādnieku vagonā. Tur pasniedz briesmīgu tēju, bet siera kūka ir izcila, un no loga var redzēt katedrāles siluetu aiz kokiem. Neiesaku iet uz botānisko dārzu, to visi iesaka, bet patiesībā tas ir tikai parasts dārzs. Šis maršruts dod vairāk: dzelzs laikmeta paliekas, upes šalkoņu un sajūtu, ka atradis ko tādu, ko ceļveži klusēdami noklusē.

Sāciet ar kāpšanu pa 325 pakāpieniem uz katedrāles torni, tas ir labākais veids, kā saprast pilsētas izkārtojumu. No augšas redzēsiet, kā upe lokās ap pussalu, un varēsiet izplānot maršrutu lejā gar ūdeni.

Tālāk iesaku iet pāri Prebendas tiltam un uzreiz nogriezties pa kreisi, kur sākas šaurās ieliņas gar upi. Tur atradīsiet vecās laivu mājas un mazās kafejnīcas, kur vietējie rīta kafiju dzer. Ja laiks būs labs, apsēdieties uz soliņa pie upes un vērojiet airētājus, tie ir īpaši aktīvi vēlās pēcpusdienās. Vakaram iesaku rezervēt galdu kādā no krogiem netālu no tirgus laukuma, nevis tūristu ielās.

Ja man būtu jāizvēlas tikai viena lieta, ko darīt, es mestu visu sarakstu vējā un dotos uz veco vīna pagrabu zem pils, kurā tagad ir studentu bārs. Tur, pie svecēm un ar alus kausu rokā, sienas stāsta vairāk par Daremzinas vēsturi nekā jebkurš muzejs, un skats no terases lejup uz upi ir tāds, ka pat katedrāle izskatās pēc dekorācijas.

Ja paliek vēlme pēc dabas, iesaku iznomāt kajaku pie laivu mājām un airēt līdz mazajai saliņai lejpus tilta, kur neviena cita tūrista nebūs. Tur, starp koku saknēm, var atrast pamestu laivu piestātni un, ja paveicas, ieraudzīt, kā upes krastā slēpjas neliels ūdenskritums, kuru nekartēs un ceļvežos nemin. Tas ir tas īstais Durema, ko atcerēsies ilgi.