Ko redzēt Cotswolds reģionā, ja ir pieejama viena diena un gribas ciemus, nevis lielpilsētu?

Vislabāk vienā dienā izbaudīt šo reģionu, sākot ar Augšsloteru un Lejasloteru, kur pāri upei ved mazi tiltiņi un vecās dzirnavas rada īstu lauku noskaņu. Starp ciemiem ir patīkama pusstundas gājiena taka, un pa ceļam jūs sastapsiet tikai dažus cilvēkus, kas ir tieši tas, ko meklējat.

Pēcpus

No rīta labāk doties uz Bārliju, tas ir mazs un autentisks ciemats ar skaistu baznīcu un lauku ainavām. Pēc tam var noiet nelielu taku līdz Vestonbērtai, kur ir gleznainas akmens mājas un klusa atmosfēra. Pusdienām ieteiktu apstāties Kāsls Kompā, tur ir labs krogs un mazāk tūristu nekā Stovā vai Bērfordā.

Pēcpusdienā vēl var iegriezties Hailijā, ja gribas kaut ko dzīvīgāku, bet noteikti nepaliec tur ilgi, jo tas vairs nav īsti ciems. Vienai dienai šis maršruts ir optimāls, un lielāko daļu laika pavadīsi klusās šaurās ieliņās, nevis tūristu pūļos. Ņem līdzi ūdens pudeli un kārtīgus apavus, takas var būt dubļainas pat vasarā.

Sāciet agri no rīta ar pastaigu pa Painsviku, kas ir mazāk izreklamēts nekā Stova, bet ar savu Svētā Pētera baznīcu un īpašo "Skaisto māju" ielu, kur kotedžu rindas veido gandrīz teātra ainavu. Daži dēvē to par "Kotsvoldsas karalieni", taču tā vienkārši ir dzīva, strādājoša vieta ar labu maiznīcu, nevis tikai suvenīru vitrīna.

Pēc tam pusstundas brauciena attālumā ir Stenvija, kur atrodas iespaidīgais Stenvija Haus un tā dārzi, bet pats ciemats ir kluss un apbūrts ar zeltainiem akmeņiem. Turpat blakus ir Vinkomba, kas, lai arī pilsētiņa, saglabā ciema raksturu; tur var redzēt Sūdli pilī un ābeļdārzus, un apkārtnē ir daudz taku, ja gribas izkustēties. Lielākā daļa tūristu steidzas uz Bīberiju vai Bērfordu, tāpēc šis maršruts ļauj redzēt autentiskāku pusi, bez pūļiem, un vēl paspēt uz pusdienām krogā Vinkombā, kur vietējie joprojām runā viens ar otru, nevis tikai ar tālruņiem.

Es par vienu dienu izvēlētos maršrutu uz Bērtonu pie Voteras un tuvējo Stentonu. Bērtona ir gleznaina, bet pārsteidzoši mierīga, ja no tās centra nogriežas uz sānu ieliņām, kur strauts tek gar akmens kotedžām un pīļu ģimenes dzenā viens otru. Tumšie, ar ķērpjiem klātie jumti un mazie tiltiņi izskatās kā no pastkartes, bet bez lieka tūristu trokšņa.

Stentons, tikai dažas jūdzes tālāk, ir īsts dārgakmens, ko daudzi izlaiž, jo tas nav ceļvežos tik izcelts. Tur vienīgā iela vijas gar meduskrāsas mājām, un baznīca atrodas pakalnā ar plašu skatu pāri ielejai. Pa ceļam noteikti pieturiet pie vietējās saimniecības veikala, kur var nopirkt sieru un svaigu maizi pusdienām, un vienkārši apsēdieties pie baznīcas sola, klausoties tikai putnus. Tā ir diena, ko atcerēsieties, nevis tikai skaisti attēli.

Būtu negodīgi teikt, ka man patīk populārie maršruti, tāpēc vienā dienā es izvēlētos Svinbruku un Loveru Sloteru, bet tikai tāpēc, ka pa ceļam starp tām var noiet cauri laukiem un pamanīt to, ko automašīnas garām braucēji neredz. Svinbrukā ir veca ūdensdzirnava un mājas, kas karājas pār upi, bet Lovera Slotera man šķiet īstāka nekā tās slavenākā kaimiņiene, turklāt cilvēku tur ir krietni mazāk.

Ja laika paliek, es neietu uz Bērfordu, bet gan uz Nelzu tālāk uz ziemeļiem, kur atrodas viena no vecākajām mājām reģionā un klostera drupas, par kurām retais ceļvedis piemin. Tur var pasēdēt pie upes ar sviestmaizi un dzirdēt tikai govju mājienus, nevis tūristu pūļa čalas. Vienīgais brīdinājums: ņemiet līdzi labus apavus, jo takas nav bruģētas un pēc lietus mēdz būt ļoti slapjas.