Vai Portmeirion ciems ir piemērots īsai foto pieturai vai pilnai nesteidzīgai dienai?

Īsa foto pietura šeit būtu lieka - vietas burvība atklājas tikai tad, kad ļaujies tai lēnām. Es pavadīju tur veselu dienu un nenožēloju ne mirkli, jo katra aleja, dārzs un skats prasa savu laiku, lai to pilnībā izbaudītu. Noteikti iesaku nesteidzīgu dienu, īpaši, ja vēlies arī pagaršot kādu kūku vietējā kafejnīcā vai pastaigāties pa pludmali.

Pilnīgi pietiek ar 1.5-2 stundām, ja plāno tikai ātri nofotografēt ikoniskās krāsainās ēkas un dārzus. Es pats sākotnēji biju ieplānojis īsu stopu, bet beigās paliku gandrīz 5 stundas, jo pa ceļam atklājās interesantākais - mazie, cilvēkiem ne tik zināmie nostūri aiz galvenās ielas. Ja brauc ārpus sezonas rīta pusē, kad nav pūļu, pat ātra cauri iešana dod labus rāmjus. Bet pilnai dienai jārēķinās, ka pats ciemats ir samērā mazs - būtībā apstaigājams pusstundā, tāpēc nesteidzīga diena labāk der, ja pievieno pusdienas kafejnīcā un pastaigu pa tuvējo mežu vai pludmali gar estuāru.

Personīgi es teiktu, ka pusdiena ir ideāls variants, jo īsajā pieturā var palaist garām detaļas, bet pilna diena var kļūt garlaicīga, kad visas fotogrāfijas jau uzņemtas un astotā kūciņa kafejnīcā apēsta. Pats tur pavadīju apmēram 3-4 stundas - paguvu nofotografēt visas krāsainās ēkas, pastaigāties pa mežu un pat apsēsties pludmalē, bet bez liekas steigas. Ja esi kaislīgs Itālijas arhitektūras fans, vari izstiept uz visu dienu, bet normālam mirstīgajam ar 3 stundām pilnīgi pietiek, lai dabūtu gan Instagram bildes, gan sajustu vietas atmosfēru.

Es pavadīju tur apmēram 4,5 stundas un jutos pilnīgi apmierināts. Fotogrāfiem iesaku rīta gaismu, kad ēnu kontrasti akcentē flīzes un logus, bet pulksten 10 jau sastapu tūristu pūļus. Ja gribi tikai ikoniskos skatus, 60 minūtes pietiek, bet es atklāju, ka pats šarms slēpjas detaļās - roku darbs keramikā, kāpņu līkloči un skati uz estuāru no soliņiem. Pilna diena būtu lieka, jo viss ciems ir kā mazs etalons, ko var izstaigāt vairākas reizes bez steigas. Atvedu līdzi grāmatu, bet pat to neatvēru - vienkārši staigāju un malkoju vietējo sidru kafejnīcā.